No 2017. gada 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, saskaņā ar ko par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu, vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī, darba devējam par viņu būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas no pilnas minimālās darba algas.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem nākamgad ikmēneša iemaksu objekts būs trīs ceturtdaļas no minimālās mēneša darba algas apmēra (2017.gadā minimālā mēneša alga būs 380 eiro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts būs 285 eiro). Savukārt ar 2018. gada 1.janvāri minimālo iemaksu objekts būs pilna minimālā mēneša darba alga.
Labklājības ministrs Jānis Reirs šādu likuma grozījumu ieviešanu motivējis ar nepieciešamību papildināt valsts kasi ar sociālajām iemaksām, taču realitāte rādās pavisam cita – uzņēmumi sāk atlaist darbiniekus, draud pieaugt bezdarbs, atgriezīsies aplokšņu algas, un turpināsies tautiešu izceļošana no valsts.
Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītājs Valērijs Kononovs atzīst, ka neko labu izmaiņas likumdošanā nevēsta, un pirmais trauksmes signāls jau saņemts. Tūlīt pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā ar oficiālu pieteikumu par darbinieku atlaišanu Nodarbinātības valsts aģentūrā griezies uzņēmums „Latvijas propāna gāze”, kurš Daugavpilī grasās atlaist no darba 20 cilvēkus, bet Latvijā kopumā ap 180 darbiniekiem. Šādu rīcību uzņēmums motivējot tieši ar minētajām izmaiņām likumdošanā. V. Kononovs pieļauj, ka šim signālam sekos arī citi, jo uzņēmumi centīsies atbrīvoties no darbiniekiem, kas nav aizņemti pilnu darba dienu vai arī meklēs citas rīcības formas. Viņaprāt visvairāk cietīs tie nodarbinātie, kas saņem algu atkarībā no izstrādes, mazāk tie, kam ir noteikts normāls darba laiks un vismaz minimālā darba alga.
Visu rakstu lasiet 2. decembra numurā.
