Jaunais, bet jau slavenais pianists Georgijs Osokins, mūziķu dinastijas pārstāvis, kopā ar Polijas radio kamerorķestri „Amadeus” romantiskās mūzikas koncertā Rēzeknē spēlēja Šopēna klavierkoncertu. Tieši šis poļu komponists jaunajam pianistam no Latvijas pavēra ceļu uz pasaules koncertzālēm, jo G. Osokins pērn kļuva par Friderika Šopēna konkursa Varšavā finālistu, turklāt guva tādu fanu atzinību, par kādu pat daudzi rokmūziķi varētu vien sapņot.
Maldīgs izrādās iepriekš radies iespaids, ka Georgijs Osokins ir mūzikas pasaulē noslēdzies un nekomunikabls jauneklis. Interviju „Latgales Laikam” viņš apvieno ar vakariņām „Gora” restorānā un ir ļoti interesants sarunas biedrs. Tiesa, tikai apstākļu sakritība radījusi tikšanās iespēju, jo pianists parasti nebrauc koncerta dienā uz tā norises vietu un arī nesniedz intervijas pirms uzstāšanās.
Tās gan nav nekādas „zvaigžņu” kaprīzes. Georgijs skaidro, ka tad, ja skaņdarbi vēl ir „svaigi”, intervijas pirms koncerta traucē noskaņoties. Bet šoreiz ir citādi. „Ar kamerorķestri „Amadeus” šo Šopēna klavierkoncertu es spēlēju varbūt jau divdesmito reizi. Šis ir orķestris, ar kuru es pat nedomāju par kontaktu, kas parasti ir jāveido ar diriģentu, instrumentu un mūziķiem, tas rodas tīri intuitīvi,” stāsta pianists.
Latgales vēstniecībā „Gors” viņš bija pirmo reizi un atzīst to par lielisku: „Manuprāt, šeit skan labāk nekā „Lielajā Dzintarā” Liepājā. Bet tur ir sarežģīta zāles konstrukcija, ar laiku akustika mainīsies. Man ļoti patīk Cēsu koncertzāle, jo tur gandrīz viss ir no koka, turklāt tā nav multifunkcionāla zāle.” G. Osokins jau ir koncertējis Japānā, Ķīnā, ASV un daudzās Eiropas valstīs, taču pieticīgi atzīst, ka ne visur vēl esot spēlējis, lai varētu pateikt, kur pasaulē ir visizcilākās koncertzāles.
Visu rakstu lasiet 2. decembra numurā.
