„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+11.7 °C
skaidrs laiks

Raimonda Igolnieka muzikālais jampadracis mūža garumā

Savu 70 gadu jubileju diriģents Raimonds Igolnieks vēlējies nosvinēt pa kluso, ģimenes lokā, taču šī viņa iecere izgāzusies. 22. oktobrī plkst. 15.00 Latviešu kultūras centrā savā jubilejas koncertā viņš atkal diriģēs pūtēju orķestri „Daugava”, ļaujot klausītājiem izbaudīt Oskara Stroka, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula mūziku un daudzus citus pazīstamus skaņdarbus. Svētku noskaņu palīdzēs uzburt Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele un klarnetists Arnolds Grīnberts. Nospēlēt svētku programmu diriģents aicinājis arī mūziķus, kuri sen vairs nav orķestrī, taču šoreiz, iespējams, parādīs veco labo „Daugavu”, kādu pats to reiz bija izveidojis.

Raimonds Igolnieks ir sava jubilejas koncerta mākslinieciskais vadītājs un reizē diriģents. Uz jautājumu, vai nebija vieglāk uzticēt citam nevis pašam sev gādāt jubilejā dāvanu, viņš jautri attrauc „Kāpēc ne? Es vēl varu!” un nocitē komiķa Arkādija Raikina reiz teikto: „Ja mani pieslietu pie silta radiatora, ar mani varētu vēl pat ļoti parunāt!”.

Ar ironiju diriģents saka, ka Latvijā jau iegājusies tradīcija atcerēties dažādus darboņus viņu jubilejās un rīkot pasākumus, neprasot jubilāram, vai viņam pašam to īsti vajag.  R. Igolnieks jau vairākus gadus ir pensijā, par ko ar rūgtumu balsī pateicas valstij, kas viņam kā pensionāram nav ļāvusi paralēli saņemt darba algu, tāpēc izvēles iespējas arī nebija. Sākotnēji viņš vēl regulāri ielūkojies savā bijušajā kabinetā Latviešu kultūras centrā, raudzījies, kā klājas orķestrim, taču nu cenšas vairs nejaukties. Laiku viņš arī velti nešķiež, mājās ar runci Ričardu sēžot, bet dodas ceļot pie draugiem, kaut vai uz Poliju, kur viņa kā mūziķa pakalpojumi vēl esot vajadzīgi.

Ierunājoties par gadiem un jubileju, diriģents atzīst, ka sākotnēji šis skaitlis šķitis kā tāda robeža, aiz kuras dzīve gluži vai beidzas, taču domas mainījušās. „Stradiņos man motoru sataisīja, tā ka es vēl padoties netaisos,” smejas jubilārs.

Visu rakstu lasiet 21. oktobra numurā.