Latvijas Institūts (LI) šovasar uzsācis kustību „Gribu Tevi atpakaļ!” ar mērķi uzrunāt emigrējušos tautiešus atgriezties savā dzimtenē.
26.septembrī Daugavpilī triju skolu jauniešus uz sarunu par perspektīvām Latvijā aicināja LI direktore Aiva Rozenberga, sabiedrisko attiecību projektu speciālists Kaspars Rūklis un Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgo darba koordinatore Laura Bulmane.
Draugi, ģimene, māksla, mūzika, daba, jūra, tautasdziesma, tradīcijas – ar šīm un daudzām citām lietām jaunieši tikšanās laikā asociējuši savu piederību Latvijai, stāsta A.Rozenberga. Vidusskolēniem netika uzdots tiešs jautājums, vai viņi plāno aizbraukt, bet gan definēta jauniešu izpratne par vērtībām, kas viņus piesaista šai valstij. Tas vairāk līdzinās profilaktiskam darbam ar jauniešiem, kuri, iespējams, ir apsvēruši aizceļošanas iespēju. A. Rozenberga cer ar šīm diskusijām nostiprināt jauniešu „sakņu sistēmu”. „Latvijas tēls nerodas kaut kur mākoņos. Mēs katrs esam Latvijas vēstnieks. Vienu un to pašu lietu var pateikt tā, ka vai nu neviens neklausīsies vai gluži otrādi – aizrausies un gribēs redzēt, kas tad ir tā Latvija, kur aug visgardākie āboli un ir viszaļākā zāle,” stāsta Aiva.
Tikšanās ar skolu jaunatni ir tikai viens no kampaņas „Gribu Tevi atpakaļ!” virzieniem, kas tiek īstenots kopā ar samariešu kustību. Aiva stāsta, ka padomā ir kopā ar nevalstisko organizāciju „Nākotnes fonds” apzināt tos latviešus, kuri nekad nav bijuši Latvijā. „Simtgades gadā gribam viņus atvest uz tiem novadiem, no kuriem nāk viņu vecvecāki. Varbūt rezultātā radīsies jaunas ekonomiskās sadarbības, izglītības iespējas, kontakti. Varbūt kāds arī atbrauks šurp,” saka Aiva.
Nav konkrēta skaitļa, cik mūsu tautieši ir izbraukuši piecpadsmit gadu laikā, tiek lēsts, ka tie varētu būt no 300 līdz 400 tūkstoši. A. Rozenberga uzsver, ka daļa aizbraukušo ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, jo, doties uz ārvalstīm strādāt un dzīvot, vajag lielu drosmi.
Pēc kustības „Gribu Tevi atpakaļ!” uzsākšanas sabiedrībā notiek arī karstas diskusijas par to, vai šos cilvēkus patiesi vajag atpakaļ. Daļa sabiedrības to nevēlas, baidoties zaudēt savas darba vietas. A. Rozenberga gan uzskata, ka tieši darbaspēka trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc jāceļ trauksme: „Mums jādomā, kas būs tā nācija, kas veidos nākamo Latvijas simtgadi – vai būs ļoti daudz viesstrādnieku, jo tukšās darba vietas ir jāaizpilda, vai arī meklēsim veidus, kā aicināt atpakaļ savus cilvēkus.” Viņa uzskata, ka novadiem jāsāk aktīva cīņa par savējiem, ir svarīgi nodrošināt šiem cilvēkiem informāciju par izglītības, biznesa u.c. iespējām.
Visu rakstu lasiet 7. oktobra numurā.
