„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
-0.3 °C
neliels sniegs

Trūcīgo skaita samazināšanās ir mānīga

Labklājības ministrija nākusi klajā ar statistikas datiem, kas liecina par trūcīgo personu skaita samazināšanos visā valstī. Maijā reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits samazinājies, nokrītoties līdz 2,49% no visiem valsts iedzīvotājiem, kopumā šajā mēnesī valstī bija reģistrētas 48 892 trūcīgas personas, kas ir par 2286 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Tikmēr aprīlī valstī reģistrēto trūcīgo iedzīvotāju skaits bija 2,61%, bet martā - 2,63%. Savukārt februārī pēc vairāku mēnešu krituma nedaudz pieauga reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits Latvijā - šis rādītājs bija 2,64%. Janvārī un decembrī tas bija 2,6%. Savukārt pagājušā gada novembrī reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits valstī bija 2,62%, bet oktobrī, septembrī un augustā - 2,65%.

Pērn reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits Latvijā kopumā sarucis par 0,7 %, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija. 2015.gada janvārī trūcīgo cilvēku īpatsvars valstī bija 3,3% jeb 65 461 persona, bet decembrī - 2,6% jeb 51 287 personas. Savukārt decembrī, salīdzinot ar novembri, trūcīgo cilvēku skaits saruka par 364 cilvēkiem. Pērn novembrī reģistrēto trūcīgo cilvēku skaits valstī bija 2,62%, bet oktobrī, septembrī un augustā - 2,65%. Savukārt jūlijā šis rādītājs bija 2,71%, jūnijā - 2,81%, maijā - 2,97%, bet aprīlī - 3,06%.

Kamēr statistika liecina par šķietamo labklājības izaugsmi, tikmēr sociālo dienestu vadītāji skaidro, ka trūcīgo skaita samazināšanās nemaz nav saistīta ar dzīves uzlabošanos.

Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ineta Celitāne atzīst, ka pēdējo triju gadu laikā trūcīgo personu skaits Krāslavas novadā sarucis aptuveni par 600 cilvēkiem. 2014. gadā tie bija 1721, pērn – 1545, bet šogad reģistrēti 1194 trūcīgie.

I.Celitāte pieļauj, ka daļēji mainījusies situācija valstī, lielā krīze ir secen, daļai izdodas atrast darbu, daudzi novada iedzīvotāji pārtiek, vedot no kaimiņvalsts lētākas preces, tās pārdodot un tādejādi nopelnot naudu. Vasarā ir ogu laiks, kad daudzi pelna naudu, lasot un pārdodot meža un dārza veltes. Diemžēl daļa novada iedzīvotāju ir arī aizbraukuši prom.

Visu rakstu lasiet 26. jūlija numurā.