Līvānu novada biškopju Pētera un Līvijas Pastalojānu dravā bites šogad strādā diezgan čakli, neskatoties uz dažādām nelabvēlīgām laika maiņām. Pēteris aicina nobaudīt divu veidu medu – viens no tuvākā, otrs no tālākā lauka. Katrā pļavā citas puķes zied, tāpēc arī garša atšķiroties.
Biteniekiem dravā ir vairāk kā 50 saimes, kas izvietotas dažādās vietās. Līvijai vairāk garšojot rūgtenais viršu medus, ko sanesušas silā izvietotās bišu saimes. Saimnieks stāsta, ka medus garša mainās ik pēc pāris nedēļām, atkarībā no tā, kas tobrīd zied pļavā. Liels ieguvums, ka viņu drava atrodas tālu no lielceļa un pārējās civilizācijas, tāpēc pļavas un līdz ar to arī iegūtais nektārs ir tīrs no kaitīgiem piesārņojumiem.
Iebraucot viņu zemnieku saimniecībā „Lojāni”, šķiet, ka esat nonācis miniatūrā botāniskajā dārzā. Saimniece ar prieku ved ekskursijā un izstāsta par katru pašas stādīto augu. Te sastopams milzīgs daudzums visdažādāko nektāraugu, piemēram, ežziede, mātere, raudene, melisa, malva, liatra, ligulārija, gurķene, bišu amoliņš, dzelzene, vīgrieze, diždadzis, savvaļas balzamīne un daudzi citi vairāk vai mazāk pazīstami augi. Tie tiek stādīti, lai bitēm būtu, kur ņemt gardo nektāru.
Savukārt Pēteris ar lepnumu rāda savus kādreiz no Jūrmalas atvestos un ieaudzētos kadiķus, kas tagad jau ir divtik apsteiguši viņu augumā. Eksperimentējot viņš kādam krūmam sasējis mezglā vairākus zarus, kas tagad izskatās gana eksotiski.
Visu rakstu lasiet 26. jūlija numurā.
