„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+11.3 °C
apmācies

Līgo svētku galdā liks lauku alu

Līksniešiem Andrim Kevišam un Pēterim Tenisam laiks pirms Līgo svētkiem ir ļoti darbīgs. Viņi, cēlušies četros no rīta, brūvē alu, ko liks svētku galdā ciemos sabraukušajiem līgotājiem.

„Līksnā vēl pagājušā gadsimta nogalē alu gatavoja gandrīz katrā mājā. Es alu brūvēju no 1989. gada. Kaimiņš Arvīds Ratnieks parādīja, kā tas jādara, viņš brūvēšanas knifus iemācījies no tēva. Gandrīz 30 gados ir sabrūvētas vairāk kā 40 t alus. Mēs ar Pēteri pie vasaras virtuves katliem stāvām 4-5 reizes gadā, jo alus ir jāliek galdā ne tikai Līgo svētkos, bet arī Ziemassvētkos, Lieldienās un jubilejās. Vajag iesalu (miežu graudus), ūdeni un apiņus. Skatoties no malas, viss šķiet vienkārši. Bet, lai sabrūvētu dažas muciņas, jāiegulda milzīgs darbs,” Andris stāsta „Latgales Laikam”. Pēteris piebalso, ka alus ir svētku dzēriens arī kāzās un mēslu vai kartupeļu talkās, tās, diemžēl, tagad notiek reti.

Andra vasaras virtuves sienu rotā svītriņas, ievilktas ar baltu krītu. To ir tūkstošiem. Šo rindu garāku padarīs vismaz 25 jaunas svītras, jo tik daudz spaiņu sanāks no jaunā Līgo brūvējuma, teica Andris, uzsvērdams: „Alus nav priekš piedzeršanās. Tas ir svētku noskaņai un jautrībai.”

Visu rakstu lasiet 22. jūnija numurā.