Pirms diviem gadiem Daugavpili satricināja nelaimes gadījums ar Līnu Jakimoviču. Meitenei lielā ātrumā uztriecās piedzēries autovadītājs. Līnu izdevās glābt, bet ārsti bija spiesti amputēt kāju. Pirmie sāka rīkoties draugi, kuri aicināja vākt līdzekļus modernai protēzei, lai jaunā meitene nepaliktu piekalta pie invalīdu ratiņiem, varētu turpināt savu ierasto aktīvo dzīvesveidu.
Cilvēku atsaucība bija milzīga, un ne tikai Daugavpilī, bet arī visā Latvijā. „Visu iesāka draugi, kuri paziņoja par traģēdiju sociālajos tīklos, biju ļoti pārsteigta, kad man sāka sūtīt naudu sveši cilvēki. Ziņa par manu nelaimi izplatījās arvien tālāk, un, kad gulēju slimnīcā Rīgā, cilvēki nāca pie manis un atbalstīja morāli. Es neko nesapratu. Ir ļoti patīkami, ka apkārt ir tik daudz labu cilvēku. Līdzekļi tika vākti daudzviet. Spīdvejā palīdzēja mans krusttēvs, „Lokomotīves” viceprezidents Anatolijs Ziļs. Gan materiāli, gan morāli daudz palīdzēja Artjoms Rudņevs, kurš izlašu spēles laikā organizēja līdzekļu vākšanu. Izrādījās, ka brālis kopā ar viņu spēlējis bērnu komandā. Protams, viņš neatcerējās un bija ļoti pārsteigts. Festivālā „Artišoks” vāca naudu, tika sarīkots labdarības koncerts un daudz kas cits. Šad tad sūta naudu vēl joprojām, ir kāds Saeimas deputāts, kurš regulāri, reizi mēnesī, pārskaita naudu,” stāsta L. Jakimoviča.
Tagad Līnai ir 19 gadi un, sākot stāstījumu, viņa smaidot jautā: „Ko lai stāsta? Manā dzīvē nekas nav mainījies,” taču patiesībā Līnas dzīvē ir notikušas būtiskas pārmaiņas.
Visu rakstu lasiet 17. jūnija numurā.
