„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+1.6 °C
daži mākoņi

Autovadītājiem jāsaprot, ka ceļš domāts ne tikai mašīnām

Papildus luksofori, kas uzstādīti 18. novembra ielas rekonstrukcijas projekta gaitā, ir izraisījuši autovadītāju neapmierinātību. Luksofori Kauņas un Grodņas ielā, kuras krustojas ar Daugavpils galveno transporta artēriju, rada neērtības, braucot ar automašīnu. Galvenais jautājums – kur palicis „zaļais vilnis?”

Šķērsojot gaisa tiltu un, braucot no krustojuma ar Varšavas ielu, daudzi bija pieraduši iekļauties „zaļajā vilnī” un braukt bez apstāšanās līdz pat apavu kombinātam (krustojums ar Valkas ielu).

Pēc kā vadījās projektētāji, uzstādot minētos luksoforus? Kā Daugavpils domes Komunālās saimniecības pārvalde (KSP) sadalīja transporta plūsmas? Uz šiem jautājumiem atbildēja KSP Tehniskās nodaļas priekšnieks Igors Prelatovs.

Luksofori krustojumā ar Grodņas un Kauņas ielu bija nepieciešami, uzskata I.Prelatovs: „ Pirms luksoforu, zīmju uzstādīšanas, ceļa apzīmējumu veikšanas tiek sastādīta diagramma, kurā ņem vērā daudzus faktorus: gājēju un transportlīdzekļu kustības intensitāte, ceļu satiksmes negadījumu skaits noteiktā laikposmā, kuros piedalījušies gan automašīnas, gan gājēji. Pamatojoties uz šo diagrammu, tiek noteikti ceļa problemātiskākie posmi. Tā kā šajos krustojumos ir intensīva gājēju kustība, jo tur atrodas izglītības iestādes, veikali un citas vietas, kuras apmeklē cilvēki, tika nolemts ierīkot gājēju pāreju. Tā kā 18. novembra ielai ir četras joslas, tajā ir jāuzstāda luksofors ar zaļā signāla izsaukuma pogu.

Pašlaik luksofori darbojas režīmā, kas paredzēts normālai satiksmes intensitātei. Turklāt sastrēgumi veidojas nevis tāpēc, ka ceļš, aplis vai krustojums nav paredzēts kādai noteiktai intensitātei, bet cilvēciskā faktora rezultātā.

Iedomājieties situāciju, kad visi piecstāvu mājas vienas kāpņu telpas iedzīvotāji nolems iet ārā vienlaikus. Kāpnēs viņiem vēl pietiks vietas, bet lejā, pie ārdurvīm, radīsies sastrēgums.

Es, piemēram, dzīvoju Jaunajā Forštatē, izbraucu uz darbu pl. 7.40 un bez problēmām aizbraucu līdz darba vietai, bet, braucot bez rezerves, jau pl. 7.45 un 7.50, veidojas sastrēgumi, jo daudzi izbrauc no mājām pēdējā brīdī.

Rīta un vakara sastrēgumi rodas pie diviem apļiem – Jaunajā Forštatē un pie Grīvas tilta. Viens ir mazs, otrs – liels, bet, neatkarīgi no to izmēra, katru rītu veidojas viena un tā pati situācija. Šādā gadījumā būtu jāierīko piecas joslas katrā virzienā, lai pl. 7.50 visi bez sastrēgumiem un apstāšanās tiktu uz darbu, aizvestu bērnus uz skolu vai bērnudārzu.”

Visu rakstu lasiet 3. marta numurā.