„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.8 °C
apmācies

Cūkkopjiem dos mēnesi laika biodrošības ieviešanai

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava paziņojums, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj vismaz 40 000 cūku, radījis lielu neizpratni un satraukumu Latgalē. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns atzīst, ka to vajadzēja izdarīt jau agrāk, lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, jo situācija kļūst arvien kritiskāka.

A.Lazdāns uzsver, ka masveida cūku izkaušana skars tikai tās saimniecības, kas nespēj vai nevēlas izpildīt biodrošības prasības. Līdz 31. augustam visām saimniecībām dots laiks šos pasākumus nodrošināt, pretējā gadījumā septembrī sākšoties represijas. Ja cūkkopji saprot, ka nespēs tikt galā ar prasībām, viņi jau tagad var vērsties PVD, kura darbinieki vienosies ar īpašnieku par kaušanas laiku un pārbaudīs cūku veselības stāvokli. Ja cūka būs vesela, tās gaļu pēc nokaušanas varēs lietot uzturā. Mazajās saimniecībās veselības stāvokli noteiks pirms kaušanas, lielajās būs jāņem analīzes. Saimnieks saņems kompensāciju, parakstot vienošanos, ka gadu cūkas šajā saimniecībā neturēs. Par vaislas cūku kompensācija būs 115 eiro, par nobarojamo cūku – 65 eiro, par piena sivēniem – 25 eiro.

„Ja kāds tiek galā ar prasībām un ir nodrošinājis visus biodrošības pasākumus, varēs turēt cūkas arī turpmāk, piemēram, lielie cūku kompleksi par to ir parūpējušies jau pirms gada, kad parādījās klasiskais cūku mēris. Diemžēl vislielākās bažas raisa tieši mazās mājsaimniecības, kur tiek turētas vien pāris cūkas, jo daudzās neviens nesteidz ievērot drošības pasākumus, pa kūti staigā gan suņi, gan kaķi, gan žurkas, kas slimību pārnēsā tālāk,” saka A. Lazdāns.

Visu rakstu lasiet 1.augusta numurā.