Šī gada pavasarī ar 50 susuru būrīši uzstādīšanu Latvijā pirmo reizi sākās īpaši aizsargājamās sugas mazā susura izplatības pētījumi. 21. septembrī, īsu brīdi pirms šo dzīvnieciņu došanās ziemas guļā, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori devās būrīšu pārbaudes ekspedīcijās jeb, zinātniski runājot, susuru monitoringā. Nākotnē ilgākā laikā iegūtie dati palīdzēs šīs īpaši aizsargājamās sugas aizsardzības plāna izstrādē.
2016. gada pavasarī trīs dažādās susuru uzturēšanās vietās Latvijā tika ierīkoti parauglaukumi. Tajos kopumā uzstādīja 50 būrīšus. Lai arī susuri dabīgos apstākļos savus midzeņus ierīko koku dobumos, cilvēku izgatavotie mākslīgie mitekļi ir laba alternatīva, kuros iemitinās. Turklāt susuru pētniekiem tie būtiski atvieglo izpētes gaitu. Būrīšus ir vieglāk apsekot un pārbaudīt, kas tajos iemitinājies. Regulāras uzskaites ļauj spriest par susuru sastopamību vienā vai otrā teritorijā, to skaita ikgadējām svārstībām, kā arī par susuru sezonālo aktivitāti.
Susuri būrīšos nedzīvo visu gadu. Jau oktobrī tie pārvācas uz ziemas mītnēm. Mazie susuri ziemo galvenokārt lapu migās uz zemes starp nobirušajām lapām. Būrīšos viņi atgriežas tikai maijā. Tādēļ septembra vidus un beigas pētniekiem ir piemērotākais brīdis, lai dotos susuru uzskaišu ekspedīcijās. Pagājušajā nedēļā eksperti apsekoja divus parauglaukumus. Vienu Līvbērzes mežos, otru dabas parkā “Talsu Pauguraine”. Vēl atlikusi trešā vieta – dabas parks “Medumu ezeraine”.
Astoņos no Līvbērzes mežu parauglaukumā izliktajos būros savas migas bija ierīkojuši mazie susuri. Piecās notām izdevās atrast arī pašus dzīvnieciņus. Vēl tika atrasta viena apdzīvota klaidoņpeles miga un viena lielās zīlītes ligzda. Atklājās, ka būrīšus kā slēptuves izmanto arī tauriņi un gliemeži. Savukārt otrajā parauglaukumā dabas parkā “Talsu pauguraine” DAP inspektori atrada astoņu susuru migas, no kurām sešās bija arī paši iemītnieki.
Eksperti uzsver, ka šāds rezultāts pirmajam gadam ir ļoti labs, jo parasti susuriem nepieciešams daudz ilgāks laiks, kamēr tie būrus izvēlas savu migu iekārtošanai. “Pagaidām izdarīt kādus secinājumus par mazo susuru populāciju kopumā Latvijas mežos ir pāragri. Lai noteiktu to skaita svārstības, kā arī atklātu likumsakarības to izplatībā, nepieciešami vismaz desmit gadi. Taču prieks, ka pirmie soļi monitoringa veikšanā ir sperti. Gaidīsim jaunus rezultātus un secinājumus jau pavasarī!” uzsvēra Valdis Pilāts, DAP vecākais eksperts un viens no Latvijas vadošajiem zīdītāju pētniekiem.
Viņš arī informēja, ka jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā tiek veikts lielo susuru un meža susuru monitorings. Gaujas senielejas parauglaukumos pie „Gūdām” un „Paslavām” izvietoti kopumā 65 būrīši, kas ik gadu tiek apsekoti. Šis ir pirmais mēģinājums veikt sīkāku izpēti arī par mazajiem susuriem, kas tāpat kā “lielie sugas brāļi” ir aizsargājama suga un iekļauta Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
