„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. aprīlis
Trešdiena
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
+6.3 °C
apmācies

Ieteikumi drošai talkošanai

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina talkotājus ievērot drošības pasākumus talku un pavasara sakopšanas darbu laikā.

SPKC speciālisti iesaka, uzsākot darbu, novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un atkritumiem (šļirces, stikla lauskas, zari ar ērkšķiem u.c.). Lietojiet aizsargbrilles, strādājot ar tehniku un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus. Veicot sakopšanas darbus, vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, jo pat pie mazas koncentrācijas iespējama neuzmanība un traumas. Ja talkošanas darbi paredzēti lielceļu tuvumā vai ceļa malā ieteicams vilkt spilgtas krāsas apģērbu vai izmantot atstarojošās vestes.

 SPKC speciālisti mudina pieaugušos uzmanīt bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem (zāģiem un cirvjiem).

Vietās, kuras zināmas kā narkotiku lietotāju uzturēšanās vietas, noteikti nevajadzētu nodarbināt bērnus. Tomēr jāapzinās, ka izmestās šļirces var atrasties jebkur - pat klusos privātmāju rajonos. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no šādu teritoriju sakopšanas, bet ir jāievēro piesardzības pasākumi.

Lai izvairītos no saduršanās, noteikti jālieto atkritumu savākšanai piemēroti darbarīki – grābekļi, dārza dakšas, speciāli piederumi atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Gružu savākšanai jālieto biezi un izturīgi atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla, piemēram, brezenta. Savāktos atkritumu maisus jāizvairās spiest ar rokām vai piespiest sev klāt, jo tajos var būt šļirces, adatas un citi asi priekšmeti.

Visdrošāk atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs, kuras ieteicams aizskrūvēt. Šādi savāktas šļirces un adatas nevajadzētu izmest sadzīves atkritumu konteineros, bet gan meklēt iespēju sadarboties HIV profilakses punktiem, kas atrastās šļirces pieņems utilizēšanai. HIV profilakses punkti atrodas Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ķekavā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Saldū, Talsos, Tukumā, Ventspilī, Balvos. Kontaktinformācija pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā www.spkc.gov.lv sadaļā HIV profilakse - HIV profilakses punktu kontakti.

Ja vien šļirce nav tikko lietota, saduroties ar adatu, risks inficēties ar HIV ir ļoti neliels. Pat ja adatā saglabājies samērā liels asiņu daudzums, vīruss jau būs gājis bojā. Tomēr joprojām saglabājas iespēja inficēties ar hepatītu vīrusiem, jo īpaši B hepatītu, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Cik ilgi šļirces un adatas var būt infekciozas, atkarīgs no ārējās vides apstākļiem, kur tās glabājušās. Svarīgi ir apzināties risku, veicot teritoriju uzkopšanas darbus, un ievērot piesardzības pasākumus.

Ja tomēr gadījies sadurties ar izmestu šļirci, tūlīt pēc negadījuma:

  • nomazgāt brūci ar ūdeni un ziepēm;
  • 3 –5 minūtes skalot brūci zem tekoša, vēsa ūdens;
  • dezinficēt brūci ar 70% spirta šķīdumu vai citu tam paredzētu dezinfekcijas līdzekli;
  • uzlikt sterilu pārsēju.

 SPKC speciālisti arī atgādina, ka uzturoties brīvā dabā jābūt piesardzīgiem, jo novērojumi liecina, ka sācies ērču aktivitātes pieaugums. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, ērču daudzums dabā strauji pieaug.

Tādēļ, uzturoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem.

Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu. Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc uzturēšanās ārā pārliecinieties, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet matus.

Var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem tā.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, jo nepareizi to noņemot, var saspiest ērces iekšējo saturu, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.