2010. gada 12. marts

14.martā plkst.17.00 Rēzeknis kulturys nomā nūtiks Latgalīšu kulturys Goda bolvys “Boņuks” 2009 padūšonys ceremoneja, kū vadēs Kristaps Rasims (Kips) nu “Dailis teātra”. Vīns nu nominantim kotrā kategorejī tiks pi “Boņuka”.

11. martā ap pulksten vienpadsmitiem Daugavpils dzelzceļa stacijas apkaimē gaisā pacēlās milzīgi melni dūmu mākoņi. Drīzumā dūmi izgaisa un, izņemot apdegušu vagonu uz malējām sliedēm, nekas neliecināja, ka stacijā kaut kas būtu atgadījies.

Domes sociālo jautājumu komitejā deputāti pieņēma lēmumu piešķirt sabiedrisko organizāciju atbalstam 7000 latu. Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Žanna Kulakova paskaidroja, ka sabiedriskās organizācijas pārmetušas par pērn sadalītā finansējuma principiem, tāpēc šogad tie tikuši mainīti. No organizācijām saņemts priekšlikums naudu sadalīt, ņemot vērā biedru skaitu. Šo jautājumu skatīja sabiedrisko organizāciju padome “Varavīksne”, kuras priekšsēdētāja Larisa Holostova skaidroja deputātiem, ka 23 sabiedrisko organizāciju biedri, kas pārstāvēti padomē, paši lēmuši par sadales principiem. Daudzi esot bijuši neapmierināti ar pērn piešķirto lielo finansējumu biedrībai “Odin Vita”. Tika nolemts, ka pensionāru organizācijām piešķirs 60 santīmus uz vienu biedru, kara veterānu organizācijām – vienu latu uz biedru, bet invalīdu organizācijām – 2 latus uz biedru.

Daugavpils novada dome ir izsludinājusi ģerboņa un logo skiču konkursu.Viens autors – fiziska vai juridiska persona – konkursam var pieteikt trīs skiču komplektus. Daugavpils novada ģerbonī vēlams iekļaut Daugavpils novada dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma attēlojumu, akcentējot arī novada īpašo ģeogrāfisko izvietojumu, raksturīgākās tradīcijas un vērtības. Savukārt logo skicē jābūt novada ģerbonim un uzrakstam “Daugavpils novads”. Arī logo izveidošanā jālieto Daugavpils novadam raksturīgas zīmes, simboliku, krāsas.

2. un 3. martā Pleskavā (Krievija) notika Latgales plānošanas reģiona (LPR) delegācijas vizīte, kuras laikā parakstīts Latgales plānošanas reģiona un Pleskavas apgabala administrācijas sadarbības līgums, pastāstīja LPR Rīgas biroja vadītājs Jānis Daugavietis.

Latvijas TV kanālu uztveršana Latvijas pierobežā ir sena problēma, jo pastāv t.s. “baltie plankumi”, kur nav televīzijas pārklājuma, tāpēc iedzīvotāji ir spiesti skatīties kaimiņvalsts TV programmas.

Biruta un Jānis Meškovi savu dzīvi nevar iedomāties bez Daugavpils Latviešu biedrības, tāpat kā latviešu biedrību grūti iedomāties bez Meškovu pāra līdzdarbošanās. Abi arī ar nelielu laika atstarpi ir nosvinējuši nozīmīgu jubileju.

Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Daugavpils-Ilūkstes novada komiteja paliek vienota un tās padarītais ir mērāms ar donoru asiņu izglābtajām dzīvībām un citiem labajiem darbiem, tika uzsvērts 5. martā Daugavpils-Ilūkstes novada komitejas 16. atskaites un pārvēlēšanas konferencē.

Daugavpils iedzīvotāju parāds pašvaldības uzņēmumiem par saņemto siltumenerģiju un komunālajiem pakalpojumiem ir pārsniedzis 4 miljonus latu. Visvairāk iedzīvotāji ir parādā uzņēmumam “Daugavpils siltumtīkli”. Februāra sākumā parāds jau pārsniedza 3 miljonus latu, bet pērn šī summa bijusi mazāka par pusmiljonu, Daugavpils domes preses konferencē pastāstīja domes izpilddirektora v.i. Jevgeņijs Hlopoks.

Šogad Daugavpils un Ilūkstes novada lauksaimnieki bez maksas var apmeklēt seminārus un mācības, ko rīko Latgales Lauku attīstības biroja Daugavpils birojs. Par aktuālāko informāciju un kursiem “Latgales Laikam” stāsta biroja vadītāja Janīna Kursīte.

Nīcgales pamatskola lepojas ar tautas deju ansambļu tradīcijām, kurās lielu artavu dod skolotājs un dejotājs Huberts Vēveris. Viņš ir vienīgais vīrietis – skolēnu tautas deju kolektīva vadītājs Daugavpils un kaimiņu novados.

Krāslavas novads kopš seniem laikiem ir pazīstams ar linu audzēšanas tradīcijām. Diemžēl, linkopība novadā tikpat kā iznīkusi, bet vecie linu šķiedras krājumi neiet zudumā. Krāslaviete Jeļena Malecka tos liek lietā, izgatavojot skaistas linu lelles un vāzes. Viņas veikumu var aplūkot izstādē Krāslavas bibliotēkā.

Vērojot, cik bezbailīgi Daugavpils iedzīvotāji pa pavasara ledu šķērso Daugavu, kļūst pavisam neomulīgi, jo, tuvojoties ledus iešanas laikam, tas ar katru dienu kļūst aizvien nedrošāks. Nāves briesmas var uzglūnēt uz katra soļa. Daugavpils glābšanas dienesta ūdenslīdējiem marts un aprīlis ir visnemierīgākais laiks, jo cilvēki joprojām šķērso upi pa ledu gan Grīvas, gan Judovkas apkaimē.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā, ievērojami ir pieaudzis tiesu noslogojums. Tām galvenokārt ir jāizskata civillietas. Piemēram, 2007. gadā Daugavpils tiesa izskatīja 4184 civillietas, 2008. gadā – 6281, bet 2009. gadā – jau 8081 lietu.

Igauņu ģimene no Gaigalavas Rēzeknes novadā saka lielu paldies balsotājiem TV šovā “Dziedošās ģimenes” un citiem atbalstītājiem un aicina uz koncertiem. Uzstāšanās Daugavpilī notiks 19.martā plkst.19.00 Daugavpils novada kultūras centrā.

5. martā ar kārtējo interesanto un aizrautīgo projektu savus skatītājus pārsteidza mākslinieku biedrība “Kāpēc 5”, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā atklājot izstādi “Kad es guļu”.

Jau sen esam pieraduši, ka mūsu dienišķajai maizei ir iesaiņojums un krāsainas etiķetes, kas stāsta gan par pašu maizi, gan tās ražotāju. Savukārt laiks, kad maize vienkārši tika sabērta koka kastēs, jau pamazām izbālējis mūsu atmiņā, taču nav piemirstas pirmās krāsainās maizes etiķetes, kuras arī ir savdabīgs vēstījums par jaunu laiku sākumu.

IV Latvijas atklātajā čempionātā modernajās dejās piedalījās Baltijas valstu, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas un Polijas dejotāji. Daugavpili pārstāvēja deju studija “Stoptime”, kuras dalībnieki vairākkārt izcīnījuši godalgotas vietas, kļuvuši par čempioniem un iekļuvuši nacionālās izlases sastāvā.

Sacensību programmā bija iekļauta lielākā daļa vieglatlētikas disciplīnu. Notika arī augstlēkšanas turnīrs, kurā dalībnieki cīnījās par PSRS nopelniem bagāto treneru Pāvela Goihmana un Elizabetes Sosinas kausu, kurš tiek rīkots kopš 1996. gada. Tieši šī disciplīna bija vismasveidīgākā – tajā startēja vairāk nekā 100 sportisti. Daugavpils vieglatlēti šajā turnīrā piedalās jau vairākus gadus un izcīna godalgas. Pērn jaunie atlēti izcīnīja divas pirmās vietas, šogad – tikai sudrabu. 1997. g.dz. un jaunāku meiteņu konkurencē par medaļām cīnījās divas mūsu sportistes – Anastasija Karpekina un Jekaterina Kairiša. Anastasija, kuras personiskais rekords ir 1,48 m, pārvarēja 1,40 m un izcīnīja otro vietu. Savukārt Jekaterinai līdz goda pjedestālam nedaudz pietrūka – 1,35 m un ceturtā vieta. Vecākais sacensību dalībnieks Vladislavs Prigoževs palika piektajā vietā – 1,90 m. 1995. g.dz. sportistu grupā iespēja izcīnīt pirmo vietu bija Vitālijam Haritonovam, taču 1,80 m Vitālijs pārleca tikai trešajā mēģinājumu, tāpēc viņu apsteidza konkurents no Baltkrievijas. V. Haritonova personiskais rekords ir 1,82 m, savukārt 1,85 m Vitālijam pārvarēt neizdevās. Trešo medaļu Daugavpils komandai izcīnīja Kristīne Petrova trīssoļlēkšanā (9,92 m), vienlaikus uzlabojot savu līdzšinējo sasniegumu. Godalgas izcīnīja arī Krāslavas sportisti. Evelīna Petunova ieguva divas sudraba medaļas – augstlēkšanā (1,55 m) un lodes grūšanā (11,93 m), kā arī bronzu 60 m barjerskrējienā (9,70 sek.). Otrajā vietā Mārtiņš Koļita (60 m, 7,63 sek.) un Anna Ļisjonoka (šķēpa mešana). Trešo vietu 200 m skrējienā izcīnīja Alīna Japina (28,57 sek.). Visvairāk medaļu komplektu izcīnīja apvienotā Jēkabpils un Līvānu komanda. Visjaunākie augstlēcēji (1997. dz.g. un jaunāki) izcīnīja pirmās divas vietas – Egīls Smilškalns (1,50 m) un Mārtiņš Sulainis (1,45 m). Šo pilsētu sportisti godalgotas vietas izcīnīja arī skriešanas disciplīnās: otrā vieta Kristapam Masānam (60 m, 7,40 sek.) un Marekam Kudrjavcevam (400 m, 54,58 sek.), trešā – Oskaram Dombrovskim (800 m, 2:10, 29). Savukārt Ruta Paužole izcīnīja bronzu lodes grūšanā (9,67 m) un zeltu šķēpa mešanā (26,90 m).

6. martā Nīcgales pamatskolā 10 pagastu komandas cīnījās par Daugavpils novada jaunatnes 1. ziemas sporta spēļu kausiem, medaļām un balvām. Ambeļu, Biķernieku, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Tabores un Višķu pagasta jaunieši satikās parādē, ko vadīja galvenais tiesnesis un spēļu ierosinātājs Edgars Kucins.  To pieņēma Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Sporta nodaļas vadītājs Eduards Lihoveckis, Nīcgales pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Stikāns un Nīcgales pamatskolas direktore Antija Vēvere.

“Schenker” līgas grupu turnīra pēdējā spēlē “DU” volejbolisti izbraukumā piekāpās komandai “Valio Viru” – 3:0 (25:18, 31:29, 25:15).