26. maija vakarā Daugavpils teātra kafejnīcā pie siltas tējas krūzes, tomēr joprojām izslāpuši bija pulcējušies Imanta Ziedoņa cienītāji. Un viņu slāpes remdēja ne tikai grāmatas „Nenoteiktā bija” līdzautores N. Ikstenas pārdomas, bet arī Daugavpils teātra aktieru Ivara Brakovska, Aldas Krastiņas un Ineses Laizānes iestudētie fragmenti no I. Ziedoņa darbiem.

Iepazīstinot klātesošos ar grāmatu par Imantu Ziedoni „Nenoteiktā bija,” N. Ikstena nolasīja grāmatas ievadu un tās sadaļu „Ēzelītis.” Klausītāji smaidīja, bet autore noteica: „Grāmata uzbūra Imantu no smiekliem līdz asarām, no priekiem līdz bēdām. Bet tāds ir Imants.” Daloties savā pieredzē un sajūtās par grāmatas tapšanu, N. Ikstena teic, ka sarunas ar Imantu Ziedoni bija nedz vieglas, nedz sarežģītas. „Rakstot grāmatu, bija tāda sajūta, ka ikdienā mēs nenovērtējam vārdus, ko izrunājam. Un valodu. Nenovērtējam tās spēku,” atklāj autore. „Lai gan piekrītu, ka nelaime ir brīdinājums, tomēr Imantu var tikai apbrīnot, jo pēc trim insultiem viņš nepadodas, bet gan ārstē sevi caur šo grāmatu,” uzsver N. Ikstena. Autore atklāj, ka „Nenoteiktā bija” nebūt nav tradicionāla biogrāfiskā vai bērnības atmiņu izklāsta grāmata. „Šī grāmata ir autentiska un īsta,” teic autore. „Ikvienam no mums ir savs Imanta Ziedoņa tēls. Kādam tas saistās ar pozitīviem notikumiem, kādam – ar negatīviem. Ne visi saista Imantu ar dzejnieka vai rakstnieka tēlu. Tomēr šī grāmata atklāj īsto Imantu Ziedoni,” noteic N. Ikstena. „Daudz izskanējušais jautājums par Imanta Ziedoņa noslēpumu ir atklāts šajā grāmatā. Viņš varēja atstāt 100 versijas par savu izcelsmi un neatklāt to. Bet viņš nolika savu noslēpumu mūsu priekšā. Parādīja, kas ir tas īpašais, kas ir izveidojis Imantu Ziedoni tādu. Un, manuprāt, bērnības puiciskums un fakts, ka par dzeju vispār nedomāja, radīja dzejnieku,” uzsver autore. „Spēcīgs, smeldzīgs, bet ar prieku par visu, kas būs,” noteic N. Ikstena par Imantu Ziedoni. „Par viņu var teikt, ka traģiskais un komiskais iet kopā,” piebilst autore. Ar lielu nepacietību gaidīju atbildi uz jautājumu: „Kāpēc I. Ziedonis ir teicis, ka tagad nožēlo, ka jaunībā ir lasījis daudz grāmatu?” Jo apkārt tiek skandināts, ka, lai kļūtu par gudru un inteliģentu cilvēku ir jālasa. N. Ikstena atzina, ka, viņasprāt, Imants Ziedonis savas dzīves laikā ir nonācis pie šīs atziņas. „Imants pielīdzina savas sajūtas ar pieredzēto grāmatās, jo tikai tās lasot mēs varam pārdzīvot vēlreiz piedzīvoto. Tā ir Imanta godīgā attieksme pret sevi. Saprast, ka paša pieredze un grāmatās uzrakstītā atkārtojas, bet var arī vairāk uzrakstīt par to. Tomēr tai pat laikā Ziedonis nenoliedz, ka grāmatām ir liela nozīme viņa dzīvē,” teic autore un nolasa nelielu fragmentu no grāmatas sadaļas „Tukums.” Un šis fragments apstiprināja autores vārdus.

Pirmo reizi šo dzejas vakaru laikā visas līdzatvestās grāmatas tika izpirktas. Tika izdalīti autogrāfi un laba vēlējumi. Jo katram taču ir savs Imants Ziedonis.