Daugavpils galvenā arhitekte Inguna Kokina atgādināja, ka projekts juridiski ir likumīgs, jo jau 1998. gadā izstrādātajā pilsētas ģenerālplānā minētā teritorija tika paredzēta daudzstāvu apbūvei. Viņa arī minēja sabiedriskās apspriešanas laikā paustās iedzīvotāju galvenās bažas, proti, ka augstceltne aizēnos blakus esošās mājas, kur gaisma jau tāpat neiespīd, ka būvniecības laikā sāks plaisāt māju sienas, ka viss kvartāls atrodas uz purva un jaunā celtne var sabrukt. Lai kliedētu šīs bažas, bija ieradies apbūves projekta autors, arhitektu biroja „Marta Plus” vadītājs Sergejs Lubovičs, kuram projektēšanas jomā ir 40 gadu pieredze. To, ka vecajās „hruščovkās” neiespīd saules gaisma, viņš skaidroja ar savulaik celtniecībā pieļautajām rupjajām kļūdām, kuras diemžēl vairs nevar labot. Taču jaunā augstceltne, pēc viņa teiktā, situāciju ne uzlabos, ne pasliktinās. Viņš pilnībā noliedza apgalvojumu, ka jaunbūve atradīsies purvā. Šobrīd esot veikti trīs urbumi 26 metru dziļumā, kas apliecina, ka pazemes ūdeņu tur nav. No arhīviem tikuši izcelti arī pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktie ģeoloģiskie pētījumi, kuros neparādās nekāda informācija par purvu šajā vietā. S. Lubovičs piebilda, ka ielas otrā pusē, kur uzbūvēta kopmītne, reiz atradusies ūdenstilpne, kas tikusi aizbērta un tai virsū uzcelta nu jau plaisājošā ēka. Viņš arī noliedza jebkādu iespēju, ka augstceltnes izbūves laikā varētu ciest blakus esošo māju konstrukcija, jo viņi neizmantojot tehnoloģijas, kas saistītas ar vibrācijām un varētu sekmēt sienu plaisāšanu. S. Lubovičs skaidroja arī, ka ēku būvniecībā tikšot izmantoti ugunsdroši materiāli, turklāt jau projektā ir paredzēts viss ārkārtas situācijām – ugunsdzēsības signalizācija, papildu kāpnes un lifti ar ugunsdrošām šahtām.

Sola atjaunot veco māju fasādi

S. Lubovičs arī nāca klajā ar paziņojumu, ka detaļplānojumā paredzēts ne tikai labiekārtot visa kvartāla pagalmus, ierīkojot atpūtas vietas pensionāriem, bērnu rotaļu laukumus, vietas suņu pastaigām, bet galvenais – paredzēts veikt Sporta, Cietokšņa un Kandavas ielas tuvējo māju fasādes renovāciju.

Žāvēt veļu pagalmā vairs nedrīkstēs, taču tas arī nav estētiski, piebilda S. Lubovičs. Viņš arī pieminēja, ka Rīgā aizliegts žāvēt veļu pat uz lodžijām, par ko paredzēts sods. Tā kā „hruščovku” ekspluatācijas termiņš reāli beidzies jau pirms 25 gadiem, tās būtu jārekonstruē, kas, viņaprāt, izdarāms diezgan vienkārši, turklāt varētu izbūvēt bēniņu telpas, paredzot tajās vietu veļas žāvēšanai.

Projekta autors un būvfirma iepazīstināja ar daudzstāvu kompleksa ideju. Divas daudzdzīvokļu ēkas būs 25 stāvus augstas, bet darījumu centrs 7—9 stāvus augsts, taču stāvu skaits vēl varot mainīties.

Iecerēts veidot virszemes autostāvvietu aptuveni 90 automašīnām, kā arī divu līmeņu pazemes stāvvietu apmēram 260 automašīnām. Šajā līmenī atradīsies boksi, kur mājas iemītnieki varēs uzglabāt savas mantas. Pirmā stāva līmenī tikšot izvietota māju kompleksa infrastruktūra, proti, kafejnīca, apģērbu tīrītava, mājdzīvnieku pieskatīšana, aptieka, bērnu istaba, videonoma, skaistumkopšanas salons, fitnesa centrs, preses un servisa mazumtirdzniecības punkts, veikals, interneta kafejnīca u.c. Infrastruktūras telpas tiks piedāvātas Daugavpils firmām, bet visa objekta apkalpošanai tikšot radītas vairāk nekā 200 darba vietas. Sporta iela pārtaps par pilsētas maģistrālo ielu, to paplašinot un izbūvējot pazemes gājēju pāreju uz multihalles pusi, kas nodrošinās iedzīvotāju, īpaši skolēnu, drošību.

B. Matvejevs uzskata, ka saceltā ažiotāža ap būvniecību esot mākslīgi radīta atsevišķu cilvēku savtīgās interesēs. Uzņēmēji solīja vēl tikties ar iedzīvotājiem.