2006. gada 24. janvāris

22. janvārī ap pusdienlaiku Naujenē, Markovas ciemā netālu no savām mājām uz laukuma atrasta nosalusi 1954. gadā dzimusi sieviete. Tajā pašā dienā ap pusdienlaiku Daugavpilī, Vidus ielā tika atrasta nosalusi 1942. gadā dzimusi sieviete. Mirusī atrasta savas mājas āra tualetē. Policija veic izmeklēšanu.

20. janvārī ap plkst. 15.00 no Ludzas ielas reģionālajā slimnīcā uz ārstēšanos nogādāta 1959. gadā dzimusi sieviete, kurai mediķi konstatēja abu pēdu apsaldējums un alkohola reibumu.

Pagājušajā piektdienā Līvānos uz gājēju tilta pār Dubnu plīsa maģistrālais ūdensvads, un bez dzeramā ūdens palika iestādes un iedzīvotāji, kas dzīvo Dubnas labajā krastā.

Lielākās problēmas Daugavpilī sals radījis uzņēmumiem “Daugavpils ūdens” un “Daugavpils autobusu parks”. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad aizsalušas ūdens caurules, taču speciālisti operatīvi reaģējuši un bojājumus novērsuši. Skolās avārijas situāciju nebija, arī bērnudārzi strādāja ierastajā režīmā.

Aukstais laiks ietekmējis arī SIA „Daugavpils autobusu parks” darbu. Piemēram, 23. janvārī naktī nekursējis autobuss „Dagda-Rīga”, kurš no Dagdas atiet pēc plkst.3.00, jo autobusu nevarēja iedarbināt, bet biļeti uz Rīgu bija iegādājies tikai viens pasažieris, „Latgales Laikam” pastāstīja SIA „Daugavpils autobusu parks” valdes pārstāvis Sergejs Mihailovs.

Februāra sākumā Preiļu rajona padomes iestāžu vadītāji mainīsies darba vietām un vienas dienas garumā iepazīsies ar citas iestādes darbu.

21. janvārī Daugavpilī notika politisko organizāciju apvienības „Saskaņas centrs” izbraukuma sēde, uz kuru sapulcējās visu Latvijas reģionu pārstāvji, t.sk. – arī no attālākiem rajoniem, ka arī apvienības vadītāji Nils Ušakovs. Aivars Bergers, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Boriss Cilevičs, Daugavpils pilsētas domes deputāti Jevgeņijs Vladimirovs, Rišards Draba, Jurijs Silovs, Saeimas deputāti, t.sk. Aleksejs Vidavskis u.c.

Trešdien, 25. janvārī, pulksten 12.00 Daugavpilī, tirdzniecības centrā „Aveņu centrs” (Raipoles ielā 11A), tiks atklāta jauna – Daugavpils 22. pasta nodaļa.

Daugavpils domes sociālajā komitejā tika izskatīti vairāki jautājumi par materiāla atbalsta sniegšanu biedrībām. Domes piešķīra 250 latus Latvijas Pensionāru federācijas DauER pensionāru apvienībai 10 gadu jubilejas svinībām, iedalot līdzekļus no sabiedriskajām organizācijām paredzētajiem līdzekļiem. Biedrības „Bijušie Ļeņingradas blokādes iedzīvotāji” vadītājai piešķīra 110 latus, lai viņa varētu piedalīties Starptautiskās asociācijas „Ļeņingradas blokādes pārcietušie” 15. kongresā, kas notiks janvāra beigās, kā arī iedalīja 50 latus biedrībai Ļeņingradas blokādes beigšanās 62. gadadienas pasākumu organizēšanai.

No šā gada saskaņā ar MK noteikumiem valsts vairs neapmaksā logopēda pakalpojumus, tāpēc to uzņēmusies Daugavpils pašvaldība, un bērniem arī turpmāk logopēda pakalpojumi būtu pieejami bez maksas. Tādu lēmumu pieņēma Daugavpils domes finanšu komiteja un tas pašvaldībai gadā izmaksās 5567 latus. Minētajā summā iekļauta speciālista darba samaksa, piemaksas par specifisko darbību, apkopējas atalgojums un izdevumi medikamentu iegādei.

Daugavpils reģionālās slimnīcas Hemodialīzes jeb nieru aizstājējterapijas nodaļā pieejama psiholoģiskā rehabilitācija un izglītojoši pasākumi nieru slimniekiem , „Latgales Laikam” pastāstīja Latvijas Nieru slimnieku asociācijas (LNSA) Daugavpils nodaļas vadītāja Ligita Liepiņa.

Meklējot darbu Latvijā, iedzīvotāji piedzīvo darba devēju pazemojošu attieksmi, jo viņi neslēdz darba līgumus, algas maksā aploksnēs un nerēķinās ar saviem darbiniekiem – pētījumā par to, kāpēc latvieši aizbrauc uz Īriju, secinājusi Valsts prezidentes Stratēģiskās analīzes komisija. Cik lielā mērā šis apgalvojums attiecas uz mūsu reģionu, jautājām Latgales reģionālās darba inspekcijas direktoram Jānim Butānam.

Ziemas mēnešos, kad govju ganāmpulks ir novietots kūtī, daži lauksaimnieki, sevišķi mazo saimniecību īpašnieki, pauž bažas, ka krasi samazinājies piena izslaukums.

Inna Livča jaunībā sapņoja kļūt par vēstures skolotāju, taču nekļuva – sava godīguma dēļ, jo eksāmenā izvilka jautājumu tieši par tēmu, kuru nebija izlasījusi, un godīgi atzinās. Protams, izkrita. Taču godīgums tika novērtēts citā sfērā, kas kļuva par viņas sirdslietu un mūža darbu 50 gadu ilgumā. Savā vienīgajā darbavietā – pastā -- Inna Livča sākusi kā pasta sakaru operatore, bet pensijā devusies kā Krāslavas pasta nodaļas priekšniece. Viņas darba grāmatiņa ir izraibināta dažādiem amatiem – telegrāfiste, sakaru operatore, starprajonu kontroliere, normētāja, pastniece, ekonomiste u.c. . Arī tagad viņa ik dienu dodas uz pastu, kur uzkopj telpas.

Meža dienestu optimizācija skārusi arī Krāslavas rajonu. Krāslavas virsmežzinis Roberts Kuznerevičs pastāstīja, ka iepriekšējo piecu mežniecību vietā palikušas četras, taču neviens bez darba neesot palicis.

Krāslavas novada dome pieņēmusi budžetu 2006. gadam, kas ieņēmumos ir Ls 3 345677, bet izdevumos – Ls 3 843861. Speciālā budžeta ieņēmumi šogad ir Ls 177 681 un izdevumi -- Ls 226 228.

Dagdas domes šā gada budžets ieņēmumos un arī izdevumos ir Ls 1 557641. Vislielākie ieņēmumi tiek plānoti no valsts maksājumiem, kas ir Ls 351 328, kā arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – Ls 325 330. Speciālais budžets ieņēmumos ir Ls 62583, bet izdevumos - Ls 59 869.

Par vairāk nekā 1000 latu prēmijas saņemšanu trīs gadu laikā un daļēju brauciena uz Ēģipti apmaksāšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sodījis Krāslavas rajona Policijas pārvaldes priekšnieku Andreju Aleksandrovu, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļā.

28. janvārī Indras kultūras nams rīkos Indras dienas svētkus ģimenēm, „Latgales Laikam” pastāstīja kultūras nama direktore Andžela Kuzminska.

26. februārī svinēt Meteņdienu Izvaltā pulcēsies desmit folkloras kopas no Krāslavas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajona. Vairāk kā 200 dalībnieki piedalīsies folkloras kopu saietā „Metens mani vizināja..”, kura laikā varēs sildīties pie lielā ugunskura, vizināties kamanās, piedalīties zirgu izjādēs, masku gājienā un vērot t.s. mošķu dedzināšanu, kas simbolizē gada laikā uzkrāto negāciju iznīdēšanu.

Īsi pirms Jaunā gada Krāslavu saviļņoja nebijis pasākums – koncertu sniedza nesen izveidotais čigānu deju un dziesmu ansamblis „Dželem”, kura vadību uzņēmusies čigānu biedrības ”Nevo drom” Krāslavas filiāles koordinatore Lida Čubreviča. Čigānu valodā „Dželem” nozīmē „dzīve”. Ansambļa debija bija necerēti veiksmīga, tāpēc Lida nolēmusi darbu turpināt, lai atdzīvinātu aizmirstās čigānu tradīcijas un arī celtu pašu čigānu pašapziņu.

Kopš pagājušā gada vasaras Krāslavā veiksmīgi tiek realizēts novada domes sociālā dienesta projekts „Sociālās rehabilitācijas pasākumu invalīdiem ieviešana Krāslavas novadā”, kurš ilgs vēl līdz nākamā gada maijam.

Ūdrīšu pagasta ansamblis „Rudzutaka” pirms desmit gadiem ticis izveidots tikpat mākslīgi, kā pats pagasts, tāpēc arī savu tikai Ūdrīsu pagastam raksturīgo dziesmu tā repertuārā neesot. Toreiz notikušas rajona mēroga pašdarbnieku sacensības „Savai zemītei”, un arī Ūdrīši negribēja būt sliktāki par citiem – pagasts sasaucis kopā paša darbiniekus un brīvprātīgos dziedātgribētājus, vairāk kā 20 cilvēkus, kas ātri vien sadziedājušies.

Daugavpils domes Izglītības un kultūras komitejas sēdē tika izskatīts dziedātājas Maijas Kalniņas lūgums finansiāli atbalstīt viņas albuma izdošanu. Daugavpils domes priekšsēdētājas vietniece Eleonora Kleščinska ierosināja piešķirt mūziķei naudas summu līdz Ls 200.

Ar bijušā daugavpilieša, tagad Rīgā strādājoša mākslas darbu kolekcionāra Jāņa Žugova, starpniecību Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam uzdāvināta Valtera Uztiča mīļākā glezna, kuru viņš uzgleznojis 1987. gadā un kura bija atstāta uz molberta neskarta līdz pat 1991. gadam, kad mākslinieks aizgāja mūžībā. Gleznu viņš veltījis savas mātes Annas piemiņai.

Daugavpils Universitātes Vācu valodas reģionālais tālākizglītības centrs sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā piedāvā izstādi „Herzliche Grüße“ (Sirsnīgi sveicieni), kas stāsta par to, kā vācu valoda vieno cilvēkus. Izstāde tiks atklāta 2. februārī plkst.16.00 Daugavpils Universitātes zālē Vienības ielā 13.

Lāču pamatskolas audzēkņi ik gadu ir skatuves runas konkursa „Zvirbulis” uzvarētāju pulkā Daugavpils rajona mērogā. „Mazākie bērni ir kā māls. Viņi ļauj skolotājam meklēt, atrast un atraisīt talantus. Šajā vecumā bērni nekautrējas kāpt uz skatuves un bērniem jāļauj to darīt, tad viņi būs radoši arī turpmāk,” stāsta sākumskolas skolotāja Aina Solima.

Sestdien, 28. janvārī tiks rīkots pilsētas atklātais čempionāts svaru bumbu grūšanā un raušanā, kurā komandām būs iespēja cīnīties arī par „Latgales Laika” kausu svaru bumbu celšanas stafetē. Tiek aicināti piedalīties sportisti un līdzjutēji ne tikai no Daugavpils, bet arī no citām Latvijas pilsētām! Pagaidām vēlēšanos piedalīties izteikuši atlēti no Latvijas Aizsardzības akadēmijas, Balviem un Ventspils.

Daugavpils sporta līdzjutēji pagājušo otrdien uzzināja nepatīkamo vēsti, ka O.Maļuhins tomēr netiks iekļauts Latvijas biatlona komandā, kas startēs olimpiskajās spēlēs Turīnā. To apstiprināja Latvijas Biatlona federācijas valdes sēdē. Sportists protams bija neapmierināts, jo lēmums nebija vienbalsīgs, un arī pati federācijas vadība atzina, ka atlases kritēriji nebija pilnīgi, taču no nolikuma neatkāpās.

Daugavpils rajona vieglatlēti kļuvuši par čempioniem un izcīnījuši septiņas medaļas Paņevežas čempionātā vieglatlētikā (Lietuva), „Latgales Laikam” pastāstīja treneris Sergejs Petrakovs.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no 14. līdz 15. janvārim šāvēji no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas cīnījās par sporta kluba „Polonija” kausu. Sacensībās, kuras tika rīkotas jau piecpadsmito reizi, piedalījās vairāk kā 100 spēcīgi sportisti.

Pagājušajā nedēļā tika rīkots Latvijas čempionāts teikvondo pieaugušajiem. Labākie sportisti tika noteikti četrās olimpiskajās smaguma kategorijās: līdz 58 kg, līdz 68, līdz 80 un vairāk par 80 kg.