Divus gadus Ināra Munce ir Dvietes pagasta padomes lauksaimniecības konsultante. Viņai uzticēta arī pagasttiesa. „Zemnieki noticējuši tam, ka, sakārtojot savas saimniecības dokumentāciju, var saņemt nozīmīgu ES un valsts atbalstu. Pirmajā gadā daži skeptiski teica, ka nebūšot nekāda atbalsta, tāpēc nebija reģistrējuši savu īpašumu. Kad viņi uzzināja, kādu atbalstu saņēmuši kaimiņi, sakārtoja dokumentus un tagad jau kļuvuši turīgāki.”

Dvietes pagastā šobrīd reģistrētas pāri par 30 zemnieku saimniecību un gandrīz 10 piemājas saimniecības. Lai iesaistītos ES standartu sasniegšanas vai pusnaturālo saimniecību pārveidošanas projektos, reģistrēties nolēmuši arī pārējie. Lielie zemnieki orientējušies galvenokārt uz graudkopību, augkopību un dārzeņiem, bet vidējās saimniecības pievērsušās piena lopkopībai.

Dvietieši mācās ES finansētajos kursos par piena lopkopību, graudkopību. Arī Ināra Munce turpina mācīties. Dvietes pagastā nav pastāvīgas lopu pārraudzes (speciāliste brauc no Bebrenes), tāpēc Inārai tiek jautāts arī par lopkopību un tiek lūgts sameklēt liellopu vai cūku pircējus.

I. Munce uzskata, ka valdībai vajadzētu „sapurināties” un izlemt, kā laukos noturēt cilvēkus, lai viņi nebrauktu uz ārzemēm vai lielpilsētām. „Iespējams, nākotnē Dviete būs sakopta ainaviska vieta, kur dvietieši vai daugavpilieši, vai tālāku novadu iedzīvotāji uzcels mājas, lai dzīvotu, bet strādāt brauks citur. Ārzemēs iedzīvotāji līdz darbam mēro divsimt un vairāk kilometrus dienā. Dvietē attīstīsies tūrisms, tāpēc ka cilvēki arvien biežāk izvēlas atpūtu dabā. No Dvietes nav tālu līdz Bebrenei vai Pilskalnei, kur tūristiem ir ko redzēt,” saka Ināra.

Dieva žēlastību gads

Ināra Munce ir Dvietes katoļu baznīcas draudzes valdes priekšsēdētāja. Ilūkstes katoļu draudzes dekāns prelāts Jānis Krapāns bija iesācis Dvietes baznīcas atjaunošanu un labiekārtošanu. To turpina pašreizējais priesteris, Dvietē trešo gadu kalpojošais Edvards Zaksis. Stāsta Ināra: „Pagājušais gads Dvietes draudzei bija Dieva žēlastību bagāts. Esam atjaunojuši dievnama fasādi. Valdība budžeta grozījumos atbalstīja baznīcas teritorijas labiekārtošanas projektu. Esam atjaunojuši dievnama centrālo lieveni, ierīkojuši uzbrauktuvi, lai baznīcā var iekļūt māmiņas ar bērnu ratiņiem un cilvēki ar kustību traucējumiem, kā arī uzlikām bruģi. Ziemā mūsu baznīcā ir silti, jo ar Vācu katoļu fonda atbalstu ierīkojām apkuri. Malku sagādājam, rīkodami talkas draudzei piederošajā mežā. Draudzi atbalsta arī Dvietes pašvaldība, darbos strādā bezdarbnieki. Visvairāk priecājamies par to, ka Ziemassvētkos Dvietes baznīca pirmo reizi tika apgaismota.”

Dvietes draudze īstenošot arī citus projektus. Jau ir sastādīta tāme baznīcas iekšējo sienu remontam. Jāatjauno arī draudzes ēka, kurā agrāk atradusies pasta nodaļa. Tur varētu atrasties jauniešu centrs vai vasaras nometņu māja.

Ināra Munce uzskata, ka Dvietes baznīca kļuvusi atvērtāka. Tas noticis tāpēc, ka priesteris Edvards Zaksis, uzsākdams savu kalpošanu, apmeklējis katru pagasta māju. „Visi, kas atbrauc ciemos, saka, ka mūsu baznīca ir gaiša, silta un mājīga.”

Ierīko piena istabu

Pasaulē ir vairāki cilvēki, kuriem pieder personīgā sala. Inārai Muncei ir „Saliņas”. Tā sauc viņas zemnieku saimniecību, kas izveidota vectēva iekoptajā zemē. „Saliņās” nodarbojas ar piena lopkopību un attīstībā iegulda ES atbalsta maksājumus. Gluži kā teicienā „kurpnieks ir bez kurpēm”, Ināra pati tikai šobrīd raksta projektu, lai sasniegtu ES standartus – ierīkotu piena istabu. Pirms tam nebija laika. Munču saimniecība atrodas dabas parkā „Dvietes paliene”, tāpēc turpmāk tai tiks piemērotas īpašas ES prasības. Katrai saimniecībai tiks izstrādāts savs teritorijas apsaimniekošanas plāns, kurš paredzēs ierobežojumus. Tomēr šāda veida saimniecībām paredzēts arī ES finansiāls atbalsts. „Saliņās” strādā visi – Ināra, vīrs (viņš ir vetārsts) un divi dēli. No studijām brīvā laikā ciemojas un palīdz meita.

„Mani vecāki man nekad nav uzstājuši, lai palieku laukos. Mēs saviem bērniem ļaujam brīvi izvēlēties dzīves ceļu. Es zinu, ka ar saviem labajiem darbiem pasaulē vairojam labo. Mani priecē, ja dvietiešiem un maniem mīļajiem klājas labi,” tāds ir Ināras Munces dzīves kredo.