Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursā par Latgales reģionālā komercradio izveidi uzvarējis projekts, kuru pieteica Valdis Labinskis. Kā aprēķinājis projekta autors, lai radio varētu sākt darbu, jāiegulda ap 100 000 – 150 000 latu, taču viss projekts varētu izmaksāt 200 000 – 250 000 latu.

Valdis Labinskis iecerēto Latgales radio raksturo īsi – muzikāli informatīvs, kas tomēr atšķirsies no tradicionālā komercradio, kas vairāk ir muzikāls radio un reklāma. Projektā iecerēts realizēt to, ko faktiski vajadzēja darīt Latvijas radio, skaidro V.Labinskis: “Latvijas radio nav reģionālo programmu – Kurzemes, Vidzemes, Latgales. Ja tas vismaz trīs stundas intensīvi pievērstos vietējām lietām, tad šis projekts nebūtu vajadzīgs un būtu pat grūti realizējams, bet Latvijas Radio to nedara. Latgales reģionālais radio ir iecerēts, lai novērstu šo trūkumu.”

Jāpaspēj līdz vēlēšanām

Ar1. janvāri sāksies izmēģinājuma raidījumi, bet pavasarī jau būtu jādarbojas visam radio, jo rudenī notiks Saeimas vēlēšanas. Un tas, kā skaidro V.Labinskis, nozīmē gan reklāmas ienākumus, gan ļoti pozitīvu un labvēlīgu attieksmi pret šo projektu, kurā gatavību ieguldīt naudu izteikuši Rietumu latvieši. Ieinteresējušies Latgales un arī Rīgas uzņēmumi. Ja projekts pārliecinās – arī viņi būs gatavi ieguldīt finansējumu.

Protams, galvenais jaunā radio ienākumu avots būs reklāma, taču V. Labinskis ir iecerējis veidot sadarbību arī ar Latgales pašvaldībām. Ar daudzām jau bijušas neoficiālas sarunas. Ja projekts tās ieinteresēs, taps vienošanās vai līgums. V.Labinskis aprēķinājis, ka varētu būt ap 20 –25 lielu un mazu pašvaldību, kuras būs ieinteresētas informācijas izplatīšanā. Vai te nav attāla līdzība ar to, kā savulaik tika veidota Latgales televīzijas sabiedrība? “Nē,” strikti atbild projekta autors, ”LTS tika veidota pēc citiem noteikumiem: pašvaldības vienkārši maksāja budžetā naudu. Latgales radio vajadzēs maksāt par pakalpojumu – par informācijas bloku, izplatīšanu, raidīšanu.”

Kas būs konkurenti?

Jaunais radio, kā uzskata tā veidotājs, vispirms būs konkurents nevis tiem radio, kas darbojas konkrētās pilsētās un to apkaimē, bet gan tiem, kas aptver plašāku reģionu. Viņaprāt, tādu ir trīs: Latvijas radio, SWH, arī Eiropas hītu radio, lai arī tas vairāk piesaista jauniešu auditoriju. Latgales reģionālais radio vairāk orientēsies uz vidējo paaudzi. Un arī Latvijas radio ir līdzīga auditorija. Līdz ar to šis radio arī būšot vislielākais konkurents reklāmas ziņā. V. Labinskis ir papētījis pašreizējo situāciju vietējā radio un pārliecinājies, ka vietējo reklāmdevēju skaits dramatiski sarūk, bet pieaug centrālo reklāmdevēju devums – lielveikali, bankas. Tas, viņaprāt, nozīmē, ka grūti būs tiem, kas ir orientējušies uz šauru auditoriju un kuriem ir tās saucamās “čomu būšanas”. “Tas vairs nedarbosies, jo reklāmdevējs skatīsies, cik cilvēkus reklāma sasniedz un cik tas maksā. Tādēļ šāds starpposms starp vietējo un Latvijas radio var izrādīties ļoti interesants arī reklāmdevējiem,” uzskata jaunā radio veidotājs.

Latvijā pašlaik darbojas tikai divas radiostacijas, kas ir reģionālas – Kurzemes radio un Radio 3 Cēsīs, kas aptver Vidzemi. Latgales radio V.Labinskis iecerējis nedaudz lielāku kā šīs radiostacijas, jo Latgalē ir vairāk iedzīvotāju. “Ja mēs realizētu šo projektu, Latgales radio būtu trešā un vislielākā reģionālā radio, jo Latgalē ir ap 400 000 iedzīvotāju,” skaidro projekta autors, “ja mēs panāktu, ka mūs klausās 10 līdz 20 %, būtu ļoti labi.” Viņš vēl piebilst: “Ja programma būs interesanta, tā neapstāsies pie reģiona robežas, bet ies tai pāri un mūsu radio varētu aptvert ap pusmiljonu iedzīvotāju.”

Klausīšanās ieradumi mainās

V. Labinskis ir novērojis, ka cilvēki maina savas klausīšanās ierašas. Viņš atgādina, ka savulaik Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piesaistīja lielu klausītāju pulku Latvijas Radio 2. Tāpat arī viņš ir pārliecināts, ka Rēzeknē dzīvojošos, piemēram, interesē Daugavpilī notiekošais daudz vairāk nekā viņam tas tiek piedāvāts. Vai tad kādu neinteresē, piemēram, Aglona? Un vai balvēniešu kapelu labprāt neklausīsies arī Krāslavā? – jautā radio veidotājs. Un Latgales radio pārsvarā skanēšot latviešu un latgaliešu mūzika. Viņš saprot, ka mūzika būs joma, kur visvairāk vajadzēs eksperimentēt un reaģēt uz klausītāju teikto.

Paredzēts, ka Latgales radio redakcija atradīsies Rēzeknē. Savs korespondents noteikti būs Daugavpilī, jo tā ir liela un interesanta pilsēta, saka V. Labinskis, tomēr atgādina, ka Latgalē nav viena dominējošā centra – ir tikai divas lielākas pilsētas un vairākas vidējas un mazākas, tādēļ radio būs vajadzīgs, lai kāds diktors runātu, piemēram, kārsaviešu izloksnē, cits savukārt – kā Preiļos. Radio strādāšot galvenokārt gados jauni cilvēki, to skaits varētu būt ap 15.

Piemērots ir Bavārijas scenārijs

V. Labinskis vēlas, lai Latgales komercradio celtu arī latgaliešu pašapziņu. Pašapziņa viņa izpratnē ir pozitīva attieksme. Viņaprāt, daudziem tomēr ir diskomforts par sevi un savu atrašanos Latgalē. To rada ne tikai tas, ka te cilvēki ir nabadzīgāki nekā citur, bet arī latgaliešu atšķirīgā valoda. V.Labinskis gribētu, lai latgalieši nevis atteiktos no atšķirīgā, bet gan būtu par to tikpat lepni kā bavārieši Vācijā. “Esmu tur dzīvojis. Domāju Latgalei šāds Bavārijas scenārijs ir vispiemērotākais.” Ko tā labā darīs radio? Vispirms jau atvēlēs vietu latgaliešu valodai – diktori daudz runās latgaliski. Valdis gribētu arī panākt, lai cilvēki, kas nerunā latgaliski, pēc radio dzirdētā uzdrošinātos, piemēram, ienākot veikalā sasveicināties latgaliski, sakot: “Vasals!”. Jāpiebilst, ka Latgales radio skanēs mūsu ikdienā dzirdamas valodas, tikai radio to secība būs cita – latgaliešu, latviešu un krievu.

V.Labinskis, kas 22 gadus ir strādājis radiostacijā “Brīvā Eiropa, par sevi saka: “Esmu žurnālists, kaut gan nekad neesmu mācījies žurnālistiku, esmu vienkārši ieaudzis tajā.” Sevī viņš saredz trīs identitātes: pirmkārt, viņš ir latvietis, latgalietis, nenoliedz arī Rietumos gūto, jo tur ilgu laiku dzīvojis. Un vēl viņš ir arī Krievijas latvietis, jo tur viņš ir dzimis.

Latvijā gan daudzi uzskata, ka Rietumu latvieši nezina Latvijas situāciju. V.Labinskis pie tā jau pieradis. ”Es zinu, kas notiek manās mājās, bet, ja kāds cilvēks man apgalvotu, ka viņš zina visu par jebkur notiekošo, es šaubītos par to.” Uz Vāciju Valdis Labinskis aizbraucis 1967. gadā vēl būdams bērns, taču atceras, ka ilgu laiku turieniešiem viņš bijis latvietis no Latvijas, lai arī tieši tas neesot teikts, dažs vecāks cilvēks varbūt aizdomājies – viņš taču nav mūsējais. “Es to saprotu,“ saka Valdis Labinskis un atgādina, ka cilvēku būtu jāvērtē ne tikai pēc tā, ko viņš zina, bet arī pēc tā, ko viņš izdara.

Komentāri
  • 20.12.2007 20:40, Jaroslava, jaroslava@tvnet.lv
    Man skiet, ka sii ideja bija loti laba, un jau tagad radio veiksmiigi darbojas. Latgaliesu pasapzina tik tiesam ir jacel. Jo uz mums loti savadi skatas Vidzemes iedziotaji, un tapec daudzi Riga baidas atzit, ka ir no Latgales. Tas ir skumji!
Lasiet 17. aprīļa numurā
  • Koris ir dievnama balss un dvēsele.
  • Kā ģimenē sagaidīt Lieldienas?
  • Podnieki pavasarī mostas no miega.


  • 22. aprīlī
    Jauku pavasari un atgriešanos darbā pēc svētkiem! :) Atgādinām, ka @LatgalesLaiks nākamais numurs iznāks 25.aprīlī!
  • 17. aprīlī
    Priecīgas Lieldienas visiem lasītājiem un sadarbības partneriem! Nākamais @LatgalesLaiks numurs iznāks 25.aprīlī.
  • 17. aprīlī
    Lasiet 17.aprīļa numurā: Koris ir Silenes dievnama dzīvā balss. Kā Lieldienās satuvināt ģimeni? Kur podnieki mostas no ziemas miega?