Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē par LZA korespondētājlocekli ievēlēja arī 28 gadus veco datorzinātnieku Andri Ambaini. Tiesa, pats viņš tajā dienā nebija Latvijā, bet gan lasīja lekciju Čikāgā.

Ienācējs no matemātikas

Īsi pirms Ziemassvētkiem un vēl dažas dienas pēc jaunā gada sagaidīšanas Andris Ambainis bija sastopams Latvijā. Mēs tikāmies Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes auditorijā, kur ir gluži parasts dators un vēl parastāks grāmatplaukts. Saruna izvērtās par to jomu, kur jau tuvākajā laikā gaidāmi lieli pavērsieni, proti, par cilvēka intelekta un elektronisko skaitļotāju jaunām kvalitātēm. Šo perspektīvo virzienu, kurā darbojas arī bijušais daugavpilietis, sauc par kvantu skaitļošanu. "Šis ir interdisciplinārs priekšmets, kas atrodas starp trim zinātnēm - datorzinātni, matemātiku un fiziku," stāsta A. Ambainis. "Es tajā ienācu no matemātikas puses, par ko man bija interese jau no vidusskolas laikiem."Datorzinātnes viņš sācis studēt šajā fakultātē, lai drīz vien "nodarbotos ar lauciņu, kas pastāv starp matemātiku un datorzinātnēm". Kursu par kvantu skaitļošanu jaunais zinātnieks noklausījies jau Kalifornijas universitātē, tātad - Berklijā. Te maza atkāpe no profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda rekomendācijas LZA prezidentam, virzot savu bijušo studentu uz korespondētājlocekļa godu: "Nekad nebiju redzējis, ka vadošās ASV universitātes sūta čekus cilvēkam no Latvijas, turklāt bez jebkādām saistībām, lai tikai viņš atbrauktu un paskatītos, ka tā tiešām ir laba universitāte." Andris izvēlējās Berkliju, kur turpina pētījumus indiešu profesora U. Vazirani vadībā, ar saviem maģistrantiem LU sazinoties pa e-pastu.Kas tad teorētiski tiek noskaidrots? "Doma ir tāda: ir fizika, ir kvantu fizika, kas apraksta, kā daba darbojas ļoti mazos izmēros. Kā fizikālie procesi notiek atsevišķu atomu, elektronu vai fotonu līmenī. Un tur ir uzkrātas milzīgas zināšanas."

Pionieri Oksfordā

Izrādās, ka pēdējo gadu laikā cilvēks iemācījies to visu ne tikai izpētīt, bet arī šos elektronus un atomus vadīt. Lielā mīkla, lielais jautājums - vai un kā to visu var izmantot datorzinātnēs? Mans sarunas biedrs, kurš doktora grādu ieguvis jau 23 gadu vecumā, to formulē īsi: "Vai šīs zināšanas var izmantot, lai būvētu labākus, ātrākus datorus."

Nav gluži tā, ka amerikāņiem šajā ziņā piederētu monopols, jo šādi pētījumi notiek daudzās valstīs. Arī Japānā, Eiropā, Austrālijā. Sākotnēji 80. gados šis virziens izveidojies Anglijā, Oksfordas universitātē. Notiek kā eksperimentālie, tā teorētiskie pētījumi. A. Ambainis ir viens no tiem, kurš teorētiski pētī, ko varētu izdarīt, ja liels kvantu dators būtu mūsu rīcībā. Doma pragmatiski vieda: ja nebūs aprēķinu, ko jaunu un svarīgu ar kvantu datoru varēs paveikt, kam būs interese ieguldīt šādos projektos nopietnus līdzekļus? Amerikāņi šādiem mērķiem tērējot 50 miljonus dolāru gadā.

Runājot par saviem skolotājiem, Andris saka: "Man tādi ir bijuši vairāki." Profesors Freivalds ielicis pamatus matemātikā un datorzinātnēs. Profesoru Vazirani viņš nosauc kā vienu no kvantu skaitļošanas pamatlicējiem. Latvijā tā lieta praktiski sākusies 1993. gadā. Toreiz Andris bijis otrā kursa students, kuram pasniedzējs Freivalds nolicis priekšā kādas starptautiskas konferences rakstu krājumu ar vārdiem: "Andri, ar to mums jānodarbojas."

Patīk mūsdienu fantasti

Vaicāju arī, kādu nākotni viņš redz datoru industrijai. Andrim, protams, ir savs priekšstats: "Visur esošie datori paliks jaudīgāki, mazāki un būs visur. Pēc desmit gadiem varētu būt tā - globāls datortīkls, mums katram ir maza kartīte. Varam ceļot apkārt un jebkurā vietā šo kartīti iespraust globālajā tīklā, un tur ir viss, kas mums vajadzīgs."

Viņš nav nekāds mūsdienu Nostradams, jo "vēl būs daudz pārsteidzošu lietu, kuras mēs nenojaušam". Bet datorzinātņu mijiedarbe ar citām zinātnēm, arī ar fiziku, kvantu skaitļošanu un bioloģiju, jau šodien acīmredzama.

Ārpus speciālās literatūras un informācijas interneta tīklos Andris aizraujas ar amerikāņu zinātniskās fantastikas grāmatām. Viņš nosauc Aizeku Azimovu, Nilu Stīvensonu, Robertu Hainlainu. "Man patīk science fiction grāmatas mazliet ar tādu sociālu dimensiju, kurās ir arī nākotnes sabiedrības pozitīvie modeļi," viņš atzīstas.

***Andris AMBAINISDzimis 1975. gada 18. janvārī DaugavpilīSaņēmis individuālas zelta (1991) un sudraba (1992) medaļas starptautiskajās matemātikas olimpiādēsBeidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti (1996)Stažējies Microsoft Research (1999) un IBM Research (2000) laboratorijās ASVIeguvis doktora grādu datorzinātnēs LU (1997) un vēl vienu doktora grādu Kalifornijas universitātē Berklijā (2001)Strādājis Prinstonas Institute for Advanced Studies (2001-2002)LU asociētais profesors Fizikas un matemātikas fakultātē Brīvi pārvalda krievu un angļu valoduNeprecējies, ar Latviju pastāvīgi saistīts arī radnieciskām saitēm

Komentāri
  • 16.01.2004 09:15, ilze
    varam būt lepni, ka gudrie prāti nāk no Daugvapils. Vairāk tādu jauku rakstu.Paldies!
Lasiet 25. aprīļa numurā
  • Kur un kā strādāsim Lielajā talkā?
  • Vai Daugavpils kļūs par Latvijas policijas kalvi?
  • Ugunsdzēsēji ir restaurējuši vēsturisku auto!


  • 22. aprīlī
    Jauku pavasari un atgriešanos darbā pēc svētkiem! :) Atgādinām, ka @LatgalesLaiks nākamais numurs iznāks 25.aprīlī!
  • 17. aprīlī
    Priecīgas Lieldienas visiem lasītājiem un sadarbības partneriem! Nākamais @LatgalesLaiks numurs iznāks 25.aprīlī.
  • 17. aprīlī
    Lasiet 17.aprīļa numurā: Koris ir Silenes dievnama dzīvā balss. Kā Lieldienās satuvināt ģimeni? Kur podnieki mostas no ziemas miega?