Atceros, reiz paziņas pastāstīja atgadījumu iz dzīves, kas man uzdzina šermuļus. Kāds vīrs vēlā vakarstundā manāmi iereibis atnācis uz mājām, pa kluso ielavījies virtuvē, un, lai sievu neuzmodinātu, neslēdzis gaismu. Sataustījis uz gāzes plīts kastroli ar svaigi uzvārītu kāpostu zupu - uz paģirām būšot tieši laikā. No visa trauka ar pavārnīcu strēbis zupu un brīnījies, cik tā šoreiz neparasti garda, ar kraukšķīgiem gaļas circenīšiem vai ko tamlīdzīgu. No rīta sievai jautājis, kas šoreiz zupai bijušas ieliktas par piedevām. Sieva bijusi izbrīnījusies. Tagad jau pie dienas gaismas vīrs ielūkojies kastrolī un mati sacēlušies stāvus - kraukšķi izrādījušies zupā apslīkušie tarakāni.

Gadiem ilgi cilvēki bezcerīgi cenšas ar tarakāniem karot un laimīgs ir tas, kura mājās nav šo nelūgto īrnieku. Latgales zoodārza entomologs Valērijs Vahruševs atzīst, ka tarakāni nav nemaz tik briesmīgi, par kādiem tos uzskata. Taču diez cik patīkami nav, ja naktī, iededzot virtuvē gaismu, uz visām pusēm izklīst šo kukaiņu armija. Virtuvē jābūt vienai saimniecei, nevis tūkstošiem.

Viņu ir daudz!

Zinātniekiem ir zināmi vismaz 3500 tarakānu veidi, taču par laimi tikai divi no tiem - prusaks un melnais tarakāns dzīvo Latvijā. Lielākoties tarakāni mīt savvaļā, mežos, bet "mūsējie" izvēlējušies lielāku komfortu, tāpēc apmetas uz dzīvi pie cilvēkiem, kur ir paēduši un siltumā.Prusaki jeb rudais tarakāns (blatella germanica) ienākuši Latvijā no Vācijas 18. gadsimtā, bet melnie tarakāni (blatta orientalis) nāk no Austrumiem - Ķīnas, Tibetas. Pēdējos gados Latvijā redzēti arī Amerikas tarakāni, kas ieceļo līdz ar eksotiskajiem augļiem, taču nav paguvuši izplatīties un ir viegli iznīdējami. Prusaki un melnie tarakāni gan ir diezgan noturīgi pret indēm, ar katru nākamo paaudzi izstrādā imunitāti, taču indīgās vielas uzsūc organismā un tas var kļūt par kāda tarakānēdāja nāves cēloni.

Šausmu filmu prototips

Senāk cilvēki bija ļoti māņticīgi, pārceļoties uz jaunu mājvietu, uzskatījuši par pašsaprotamu ņemt līdzi arī visus mājdzīvniekus, tostarp arī tarakānus, blusas un utis, kuriem tika ierādīta vieta speciālās kastītēs. Tēdējādi viņi paplašināja tarakānu ģeogrāfiju un pat apdziedājuši tos tautas folklorā.

Tarakāns dzīvo vidēji gadu un šajā laikā vairākkārt maina savu skeletu, vārda tiešā nozīmē izejot no sevis laukā. Ja tarakānam pirmajā dzīves posmā notrūkst kāja vai ūsa, tā viņam ataug – notiek reģenerācijas process. Uz šī pamata tiek filmētas šausmu filmas. Šo un citu īpatnību dēļ senos laikoscilvēki piedēvēja tarakāniem mistisku ārstniecisku efektu - tos lietoja kā zāles, cerot tikt vaļā no ļaunām kaitēm.

Paši tarakāni ēd visu, sākot ar pārtikas produktiem un beidzot ar saviem ciltsbiedriem. Bada laikā iztiek arī ar papīru, bet savvaļā pārtiek no satrunējušas koksnes.

Katram sava vieta "sabiedrībā"

Tarakāni ir ļoti gudri, labi dzird, atpazīst smaržas un jūt vibrācijas. Tieši tāpēc zinātnieki viņus izmanto zemestrīču prognozēšanā. Viens otru viņi atpazīst un telpā orientējas ar ūsu palīdzību. Tarakāni ir tuvredzīgi. Īpatnēja un sarežģīta ir viņu acs uzbūve, tā atgādina bišu šūnas. Iespējams, viena objekta vietā viņi redz simtiem.

Maldīgs ir priekšstats par tarakānu netīrīgumu, katru brīvu brīdi viņi izmanto mazgāšanās procedūrām. Bet par slimību pārnēsātājiem var kļūt tikai pašu cilvēku nolaidības pēc.

Arī tarakāniem pastāv savi likumi un kārtība. Prusaki ieņem augstāku vietu "sabiedrībā", apmetoties dzīvokļos, sākot ar otro stāvu un augstāk, bet pirmo stāvu un pagrabtelpas atvēl melnajiem tarakāniem, taču viņiem visiem patīk siltums un mitrums.

Par izmiršanu nav jāuztraucas

Tarakāni vairojas dzimumceļā. Mātītei pietiek vienu reizi apaugļoties, lai visu atlikušo mūžu nestu pēcnācējus. Gada laikā viņi vairojas vismaz astoņas reizes, bet dzīves laikā var radīt ap 500 pēcnācējiem. Dzimumgatavību sasniedz trīs mēnešu vecumā. Apaugļotai mātītei izveidojas vēdera dobumā neliela kapsula jeb oteka, kurā atkarībā no sugas atrodas 30 līdz 60 oliņas.

Melnais tarakāns iznēsā šo kapsulu vēdergalā vairākas nedēļas, atrod mitru, siltu vietu, piestiprina tur ar savām siekalām kapsulu, nomaskē un atstāj gatavināties. Pēc mēneša izlobās ap 30 maziem tarakāniņiem, kas sāk pastāvīgu dzīvi.

Savukārt, prusaku mātītes vairāk uzmanības velta jaunajai paaudzei. Viņas iznēsā kapsulu līdz pēdējam brīdim, tad atrod piemērotu vietu un izdēj to. Tikko kapsula izkrīt, tā pārplīst un no tās izbirst mazi, balti, citplanētiešiem līdzīgi radījumi.

Kad tarakānu kļūst pārāk daudz, viņi viens otru izdzīvo, taču nolaidīga saimnieka dzīvoklī tarakānu skaits var sasniegt pat miljardu.

Mīlā kā karā

Neparasta ir tarakānu pārošanās procedūra. Jāatzīst, ka tarakānu tēviņi ir ļoti džentlmeniski, rīko bruņinieku turnīrus, aplido savu sirdsdāmu, bet visumā ir tik pat viltīgi kā jau vīrieši - izmanto jebkurus līdzekļus, lai iekarotu mātīti.

Lai pievērstu sev dāmas uzmanību, tēviņš izpleš spārnus perpendikulāri savam ķermenim un kā Karlsons aplido viņu no visām pusēm, lai nodemonstrētu savu ķermeni. Tēviņi izdala dzimumhormonu - testosteronu, kas piesaista mātītes. Viņš piedāvā mātītei nobaudīt šo īpašo vielu un viņa, protams, nespēj atteikties. Taču brīdī, kad mātīte pietuvojas, tēviņš ieskauj viņu ar savām ķepām un viņiem sākas mīlas rotaļa.

Var mēģināt cīnīties

Diemžēl ,līdz šim nevienam nav izdevies ar labu pierunāt tarakānus atstāt cilvēku mājokli, tāpēc, lai tiktu vaļā no nevēlamajiem īrniekiem, nāksies vien iztērēt naudu kādam ķīmiskam preparātam.

Veikalos parādās arvien vairāk dažādu gan vietējā, gan ārzemjulīdzekļu tarakānu apkarošanai. To cena svārstās no 40 santīmiem līdz 5 latiem. Vislētākais un arī efektīvākais, kas līdz šim izdomāts šo kukaiņu apkarošanai, ir slazdi, piemēram, "Viesta 999" vai "Dohloks", taču "Kombat" slazds gan izmaksās krietni dārgāk. Labs līdzeklis ir arī pasta "Gēls Dohloks" un pulveris "Viesta 555".Līdzīgi kā mušas, arī tarakānus var noķert uz līmlentes, un tā saucas "Viktor".Iezīmēt teritoriju, kur nevēlaties redzēt šos nelūgtos viesus, var ar zīmuli "Mašeņka", bet apmēram pusotra lata vērtībā dabūjami arī visdažādākie aerosoli, piemēram, čehu ražojums "Biolit P", vācu "Insekt killer hit" vai pašmāju ražotais aerosols "Defiks".

Lasiet 17. aprīļa numurā
  • Koris ir dievnama balss un dvēsele.
  • Kā ģimenē sagaidīt Lieldienas?
  • Podnieki pavasarī mostas no miega.


  • 17. aprīlī
    Priecīgas Lieldienas visiem lasītājiem un sadarbības partneriem! Nākamais @LatgalesLaiks numurs iznāks 25.aprīlī.
  • 17. aprīlī
    Lasiet 17.aprīļa numurā: Koris ir Silenes dievnama dzīvā balss. Kā Lieldienās satuvināt ģimeni? Kur podnieki mostas no ziemas miega?
  • 16. aprīlī
    RT @DaugavpilsTIC: Svinēsim Lieldienas kopā! http://t.co/R5RPhizD1j http://t.co/Jo398VrHN7