|
|||||||
|
Ēģipte, uz kuru nebrauc tūristi
Ēģipte Medumu pagastā jāapmeklē kaut vai
dīvainā nosaukuma dēļ. Tāpat kā valsts ar tādu pašu nosaukumu,
kas ceļotājus un pētniekus vienmēr saistījusi ar savas vēstures
neizdibināmajām dzīlēm, arī Latvijā šī vieta pie pašas Lietuvas
robežas glabā daudz noslēpumu. Laika zobs Latvijas Ēģipti nav
žēlojis, tāpēc tūristi šeit iegriežas reti, bet vēsturniekiem un
novadpētniekiem, diemžēl, palicis visai maz materiālu, kuri
palīdzētu atminēt noslēpumus.
Kāpēc apmetne nosauktu par Ēģipti, nav noskaidrots. Vienīgi ir
zināms, ka luterāņu zīmogā bijusi attēlota ēģiptiešu piramīda --
viens no senajiem reliģiskajiem simboliem. Šīs apmetnes (agrāk
tā saucās Vilkumiests) vēsture aizsākas XVI gadsimtā. 1567. gadā
šeit tika uzcelta koka luterāņu baznīca, kura tika vairākkārt
pārbūvēta, līdz 1812. gadā to uzspridzināja Napoleona karaspēks.
Pēc vairākiem gadiem tās vietā uzbūvēja lielu akmens dievnamu,
kas, savukārt, tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā
Medumu pagasta teritorijā trīs gadus atradās krievu un vācu
armijas frontes līnija, notiks asiņainas kaujas, kurās izmantoja
smago artilēriju. Toreiz nodega Ēģiptes pastorāta arhīvs, tāpēc
dokumentu par apdzīvotās vietas vēsturi palicis maz. 1935. gadā
par pulkveža Andreja Auzāna līdzekļiem baznīca tika atjaunota,
taču padomju varas gados tur ierīkoja minerālmēslu noliktavu,
tāpēc ēka ir pamatīgi cietusi.
XIX gadsimtā Ēģiptē, kas atradās pie Krievijas impērijai svarīgākā ceļa, kas Sanktpēterburgu savienoja ar Varšavu un Berlīni, bija ierīkota liela pasta stacija, kurā tika nomainīti zirgi. Runā, ka šeit nakšņojis Aleksandrs III un iegriezies Bismarks. Pie baznīcas ir veca kapsēta, kuros ir 200--300 gadus veci apbedījumi, tās daļu izmanto arī tagad. Kaut kur šeit atrodas Jāņa Raiņa skolotāja, Ēģiptes un Birķeneles draudzes garīdznieka Oskara Svesona kaps. Precīzu apbedījuma vietu noteikt nav iespējams, ko kapsēta ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Pēc Medumu skolas direktora Jāņa Stikāna teiktā, lai atrastu kapu, vajadzīgas fotogrāfijas vai precīzs kapsētas apraksts. J.Stikāns nodarbojas ar novadpētniecību un ir norūpējies par unikālās vietas pašreizējo stāvokli. Deviņdesmito gadu sākumā par senajām marmora un granīta plāksnēm sāka interesēties dažādi "biznesmeņi". No kapu plāksnēm noberzēja senos uzrakstus un veda tās pārdot uz Lietuvu. Vandāļi izlauza smagos metāla krustus, cerībā atrast dārgakmeņus, atraka kapus. To, ko neizdevās aiznest, sadauzīja un aizmeta. Sakoptāka ir kapsētas vēsturiskā daļa, kur apbedīti Pirmajā pasaules karā kritušie vācu karavīri. Pilnīgi iespējams, ka dažkārt uz šejieni atbrauc radinieki vai entuziasti no Vācijas. |
||||||
© 2000-2009 Latgales Laiks "Latgales Laiks" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas stingri aizliegta. info@latgaleslaiks.lv |
|||||||
Pievienot savu komentāru