Latgales Laiks

Egita Terēze Jonāne

Kopš 19. februāra Daugavpils universitātes vecajā korpusā 215. auditorijas foajē skatāma izstāde "Latvijas Ebreju kopiena -- vēsture, traģēdija, atdzimšana", kuru sagatavojusi Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ASV vēstniecības Latvijā Demokrātijas fondu, muzeju "Ebreji Latvijā" un Latvijas vēstures institūtu. Pārvadājamās planšetēs (aprīlī izstāde būs skatāma Izraēlā) apkopota ebreju kopienas vēsture Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Izstādes atklāšanā piedalījās valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda, Latvijas vēstures skolotāju asociācijas pārstāve Ieva Gundare, DU rektors Jānis Pokulis, vēsturnieki Josifs Šteimanis un Boriss Volkovičs.

Antonijs Zunda LL pastāstīja, ka par holokaustu līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijā nerunāja. Latvija izteikusi vēlmi kļūt par ES un NATO dalībvalsti, līdz ar to tai vajadzētu sabiedrību iepazīstināt ar sarežģītiem 20. gadsimta notikumiem.

"Otrs iemesls, kāpēc pievērsāmies holokaustam -- padomju laikā nepētāmās tēmas bija ebreju iznīcināšana Otrajā pasaules karā Latvijā. Cilvēkiem šeit grūti pieņemt, ka ne tikai nacistiskās Vācijas armija, bet arī daļa Latvijas iedzīvotāju saistīta ar holokausta problēmām. 1998. gadā tika izveidota Latvijas vēstures komisija, kurā strāda Latvijas un ārzemju vēsturnieki," pastāstīja A. Zunda. Latvieši nacisma periodā piedalījās ne tikai ebreju iznīcināšanā (darbojās Arāja komanda), bet arī ebreju glābšanā (izglābti 400 -- 450 ebreji), uzsvēra vēsturnieks. Izstāde, piemēram, stāsta par Žani Lipki, kurš glābis ebrejus bez diplomāta mandāta un riskējot ar savu dzīvību.

Komentāri par šo rakstu: 4

Izstāde par Latvijas ebreju kopienas vēsturi un šodienu